Skvirtings un sieviesu ejakulācija


Sieviešu ejakulācija, ko sarunvalodā bieži dēvē par "skvirtingu", ir tēma, kas bieži ir apvīta ar noslēpumiem un dezinformāciju. Tā ir dabiska fizioloģiska parādība un ir ļoti svarīgi, lai sievietes, kas meklē intīmu izpratni par savu ķermeni, būtu par to labi informētas.

Lai gan sievietes ejakulācija un skvirtošana bieži tiek lietoti kā sinonīmi, tie attiecas uz diviem atšķirīgiem procesiem. Sieviešu ejakulāciju raksturo mazāka daudzuma bieza piena šķidruma izvadīšana no Skenes dziedzeriem orgasma laikā. Šis šķidrums ir bioķīmiski līdzīgs vīriešu spermas apvalka šķidrumam. No otras puses, izšļakstīšanās, kas pazīstama arī kā skvirtošana, ir saistīta ar lielāka daudzuma dzidra, ūdeņaina šķidruma izdalīšanos no urīnpūšļa kanāla, kas var notikt ar orgasmu vai bez tā. Šī šķidruma sastāvs ir līdzīgs urīnam, kas satur urīnvielu, kreatinīnu un urīnskābi, bet vairāk ar ūdeni atšķaidītā veidā. Tādējādi, lai gan abas ir dabiskas reakcijas uz seksuālo stimulāciju, tās atšķiras pēc izdalītā šķidruma avota, sastāva un tilpuma, jo skvirtošana izdalās daļēji arī no urīnkanāla, kaut gan tas nav pilnība zinātniski vēl pieradīts. Vai skvirtošana ir urinēšana? Es teiktu, ka “arī”, jo tās laikā radītā šķidruma sastāvā ir urīns, bet tikai kā neliela tā daļa.

Skenes dziedzeri, kas pazīstami arī kā sieviešu prostata, ir mazu dziedzeru pāris, kas atrodas abās sievietes urīnizvadkanāla atveres pusēs. Tie ir nosaukti Aleksandra Šķēnes, ginekologa, kurš tos pirmo reizi aprakstīja 19. gadsimtā, vārdā. Šie dziedzeri ir iesaistīti šķidruma ražošanā, kas palīdz ieeļļot urīnizvadkanāla atveri, un tiek uzskatīts, ka tie darbojas līdzīgi kā vīriešu prostatas dziedzeris. Daži pētījumi liecina, ka Skenes dziedzeriem ir nozīme sieviešu ejakulācijā, veicinot šķidruma izdalīšanos seksuālās stimulācijas vai orgasma laikā. Izpratne par Skenes dziedzeru funkciju un potenciālu var palīdzēt iegūt plašākas zināšanas par sieviešu seksuālo fizioloģiju, kas joiprojām tiek pētīta.


Sieviešu sajūtu pieredze var ievērojami atšķirties, dažas to tik tikko pamana, bet citas piedzīvo izteiktākas izjūtas.

Sajūtu, kas noved pie izšļakstīšanās, var salīdzināt ar intensīvu baudas kulmināciju, kas beidzas ar atbrīvošanās sajūtu. Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka spēja skvirtot nenosaka orgasma vai seksuālās apmierinātības kvalitāti. Tas ir tikai viens veids, kā sievietes ķermenis var reaģēt uz seksuālo stimulāciju.


Runājot par iespējamo skvirtošanu ietekmi uz veselību, bažām nav pamata. Šķidrums ir dabisks un nekaitīgs, un izšļakstīšanās nerada nekādu risku veselībai. Faktiski orgasma pieredze, kas saistīta ar skvirtu, potenciāli var sniegt labumu veselībai, piemēram, mazināt stresu, uzlabot garastāvokli un labāku miegu, pateicoties endorfīniem, kas izdalās orgasma laikā, kas vienmēr ir labi.

Sievietes ķermeņa spēja skvirtot liecina par tā sarežģītību un pielāgošanās spēju. Lai gan visām sievietēm ir Skenes dziedzeri, spēju izšļākt var ietekmēt tādi faktori kā anatomija, uzbudinājuma līmenis un ķermeņa komforts. Tomēr spēja vai tās trūkums nekādā veidā nenozīmē mazāku vai lielāku baudas vai orgasma intensitātes potenciālu.

Patiesība par skvirtošanu porno industrijā, jāsaka, ka filmu industrijā ne vienmēr redzetā skvirtošana ir patiesa un nevajadzetu savas ekspektācijas par skvirtošanu balstīt uz šo materialu. Patiesība ir tāda, ka katrai sievietei skvirtošana var atšķirties, gan apjoma, gan izjūtu ziņā. Kā iepriekš mineju arī tas nenozīmē, ka skvirts vienmer ir saistīts ar orgasmu, tas biežak ir saistīts ar citādākām, patīkamām izjūtām seksa laikā ar vai bez partnera.

Vel svarīgi pieminēt, ka skvirtošana ir šķidruma noplūde, kas bieži vien šķiet “nesmuki”  seksa laikā un tas savukart mazina sievietes spēju atslābināties, kas skvirtošanai ir ļoti nepieciešams. Tādēļ es ieteiktu sievietei pirms nodoties skvirta mēģinājumiem kopā ar partneri, pamēgināt to sasniegt pašapmierināšanās ceļā, kas ļaus labāk izprast savu ķermeni un veidus, kas palīdz sasniegt kulmināciju un saprast vai vispār sieviete to spēj. Un lai mazinātu mulsumu par slapjumu gultā, sagatavojieties izmantojot speciālus paklājiņus zem sevis nu kaut vai dvieli. 

Uzsvēršu, ka skvirtošanas stimulācija, visbiežāk, ir diezgan spēcīga stimulācija vagīnas augšējā sienā G-punkta virzienā, tadēļ to vieglāk stimulēt ar mantiņu vai ar roku, retāk ar vīrieša dzimumlocekli. Kustībam vajadzetu būt noturīgām un ritmiski spēcīgām un aktīvām. Bet to noteikt var tikai katra sieviete balstoties uz savam individualam sajūtām un ķermeņa reakciju uz stimulāciju.


Noslēgumā jāsaka, ka izpratne par skvirtu un tā ietekmi veicina pozitīvu attieksimi pret sievietes ķermeni un veicina atklātu dialogu par seksuālo veselību. Tā ir dabiska sievietes seksuālās reakcijas daļa, kas ir pelnījusi atpazīšanu un izpratni bez aizspriedumiem vai apmulsuma. Pateicoties šīm zināšanām, sievietes un pāri var pārliecinošāk un apmierinošāk izpētīt savu seksualitāti. Kā arī vēlos uzsvērt, ka sievietēm spēja vai nespēja skvirtot, nekādā veidā neapliecina viņas seksualitāti pēc būtības un vīriešiem spēja panākt sievietes skvirtošanu vai gluži pretēja nespēja to panākt, nepierāda vai jūs esat vai neesat lielisks mīļākais gultā. Šis nav parametrs, kas kaut ko apliecina, tas ir viens no procesiem ko pāri var iekļaut sava pieredzē, ja abiem ir tāda interese un vēlme.